Ceļš pie Sevis

Julgī Stalte

Šūpuļdziesma sasaista gan māti ar bērnu, gan dzimtu, gan mūs visus ar pašu pirmmāti. Tā ir miera un drošības patvērums, aizsardzība un iedrošinājums. Caur dziesmu bērns saprot, ka ir tas otrs, kam piekļauties un tad apkārt it viss gluži kā noskaidrojas rāmā pilnībā. Tas ir ģimenes rituāls, kam jārod īpašs laiks ārpus laika, ārpus ikdienas steigas un darbiem. Tās ir īpašas dziesmas, ko dzied arī tēvi, kas nav aizņemti vien medībās (mūsdienās  - naudas medībās), bet vēlas izveidot kārtīgu, stipru dzimtu, kur visi var paļauties viens uz otru. Meklēsim katram tās īpašās šūpuļdziesmas, kas aizskars dvēseles stīgas, kas nāks no pašu novada, vai vislabāk izteiks savas sajūtas.

Vecāku pieskāriens bērnam ar dziesmu, ar skaņu, ar kustību ir viena no senākajām fizioterapijas formām, palīdzot bērnam pārvarēt nedrošību par savu ķermeni, sasprindzinājumus, stiprinot uzticēšanos gan savam ķermenim, gan otram cilvēkam. Dziedāsim, glāstīsim, jādināsim, kutināsim – caur spēli palīdzot pašam mazākajam nebīties šajā saulē. Nodarbība īpaši patiks pašiem mazajiem, bet, ja mazulītis vien gaidāms, paņem, kur pierakstīt un noteikti kāds sauks vēl un vēl, bet māmiņa labprāt ļaus pamēģināt arī tev – un tad arī bērniņš redzēs, ka ir arī citi, kam var uzticēties.

Nodarbības:

• Šūpuļdziesmas

• Skaņa, kustība un pieskāriens